Latvijas Tekstilmākslas asociācijas izstāde Cesvainē

No 7. jūnija līdz 6. septembrim aicinām apmeklēt LATVIJAS TEKSTILMĀKSLAS ASOCIĀCIJAS IZSTĀDI Cesvainē, Cesvaines pilī!

Kas šogad mūs iedvesmoja ikgadējai Latvijas Tekstilmākslas asociācijas dalībnieku izstādei?

Visticamāk, galvenā bija vēlme šo reizi paskatīties citādāk – uz mūsu tekstilnieku kopienu no malas. Šo izvēli netieši ietekmē arī Latvijas tekstilmākslas nozares veidotāja Rūdolfa Heimrāta (1926-1992) simtgades tuvošanās. Viņa nozīme tekstilmākslas attīstībā atgādina laiku, kad nozare aktīvi veidoja savu vietu Latvijas mākslas kopainā un paplašināja priekšstatus par tekstilu kā laikmetīgas mākslas valodu. Izstāde mēģina paskatīties, kas no šī mantojuma ir saglabājies un kas ir mainījies. Šodien situācija ir cita, taču vēlme būt redzamiem, sadzirdētiem un saprastiem tekstilmākslā joprojām ir dzīva.

Šogad, atceroties gan tekstilmākslas nozares veidošanos, gan Tekstilmākslas asociācijas darbības sākuma posmu, nolēmām atgriezties pie atvērta izstādes principa. Deviņdesmitajos gados izstādes nereti tika organizētas bez iepriekš noteiktas tēmas, ļaujot vienkopus ieraudzīt, par ko attiecīgajā brīdī domā mākslinieki – kādas ir viņu intereses, rūpes, vērojumi vai varbūt arī cerības.

Nenoliedzami šāds solis sasaucas ar piedzīvotām pārmaiņām pasaules norisēs. Visu neuzskaitāmo pārmaiņu rezultātā arī tekstilmākslinieku kopienas iekšienē rodas vēlme no jauna pamanīt sen piemirsto vai atkal ieraudzīt pavisam nesen atrasto, lai vēlreiz definētu sev un apkārtējiem to, ko saprotam ar laikmetīgu tekstilmākslu. Šajā kontekstā būtisks ir arī vēsturiskās un politiskās atmiņas slānis, kas parādās vairākos izstādes darbos, kur tekstils kļūst par robežas, aizsardzības un brīdinājuma zīmi. Par ko mākslinieki šobrīd runā? Kādas tēmas bija un joprojām ir aktuālas? No kā apzināti izvairās, un kam pievēršas?

Tomēr izstāde bez tēmas prasa zināmu piesardzību. Lai skatījums nebūtu tikai asociācijas valdes iekšējs lēmums, darbu atlase tika uzticēta žūrijai – Baibai Osītei, Ivetai Vecenānei un Emmai Sofijai. No šogad veidotās LTA digitālās tekstildarbu bankas, kurā tika iesūtīti vairāk nekā 400 darbi, izstādei atlasīti 54.

Atlasītajos darbos redzama Latvijas Tekstilmākslas kopienas daudzveidība – dažādas tēmas, tehnikas, paaudzes un rokraksti. Tekstildarbi atdzīvina personiskas atmiņas, ģimenes stāstus, dabas vērojumus, sociālus komentārus, garīgas refleksijas un ikdienas pieredzi. Tomēr pāri visam jūtama piederības sajūta vietai, cilvēkiem, atmiņām, tradīcijai, kopienai un pašai tekstilmākslai. Izstāde apliecina, ka arī bez iepriekš noteiktas tēmas iespējams ieraudzīt kopīgu virzību.

Šajā kopainā pašsaprotami ienāk arī Patrīcijas Paulas Zvejnieces tekstildarbu ekspozīcija “Balāde par baltajiem kuģiem”. Patrīcija studē LMA tekstila specialitātē, un viņas darbi vienā no pils telpām veido klusu, poētisku pieturu ar ūdens, salu, atmiņu un klātbūtnes motīviem. Mūs priecē šī klātbūtne, jo Patrīcijas darbi turpina izstādes būtisku domu – tekstils ne tikai glabā atmiņas un pieredzi, bet mainās un turpinās.

Izstādē piedalās: Aina Muze (1943–2017), Ance Markovska, Anda Barkovska, Andra Dīriņa, Annele Slišāne, Andra Kurzemniece, Anita Celma, Antra Augustinoviča, Antra Saliņa, Astra Rubene, Austra Celmiņa-Ķeirāne, Baiba Osīte, Baiba Zalcmane, Barbara Ābele, Dace Grīnberga, Diāna Kokorēviča, Dina Baumane, Elizabete Klints, Elīna Ģibiete, Elīna Lūsis-Grīnberga, Aina Muze, Elīna Veilande-Apine, Ērika Zutere, Ieva Krūmiņa, Ilze Rudzīte, Ilma Austriņa, Ilona Linarte Ruža, Dace Pudāne, Ilona Valaine-Blekte, Inese Jakobi, Inga Skujiņa, Ingrīda Rutka, Ingrīda Sūna, Inta Amoliņa, Irēna Andrejeva, Irisa Blumate, Jānis Bankovičs, Jeļizaveta Gordejeva, Kate Putniņa, Kristīne Celmiņa, Kristīne Japiņa, Ksenia Shinkovskaya, Liene Ratnika, Maija Purgaile, Maija Začeste, Mārīte Leimane, Monta Beca, patrīcija paula Zvejniece, Ruta Bogustova, Ruta Linīte, Santa Grigus, Skaidrīte Leimane, Una Valtere, Velga Lukaža, Vija Jansone, Zane Vizule-Jakobsena

Teksts: Elīna Veilande-Apine