Ineses Jakobi un Ilzes Karlsones izstāde TRAUSLAIS MIERS

No sestdienas, 9. novembra, galerijā “Romas dārzs” būs skatāma Ineses Jakobi un Ilzes Karlsones izstāde “Trauslais miers”.

Ik pa 10 vai vairāk gadiem mēs, Ilze Karlsone un Inese Jakobi, tiekamies kopējā izstādē. Šī ir ceturtā reize, bet pirmā kopīgā izstāde Liepājā.

Inese Jakobi. Jau vairākus gadu desmitus manu darbu tēma un forma ir LOGS. Viens no pirmajiem tapa 1983.g. /Mākslinieku savienības muzeja īpašums/. Kas ir logs? Vai tikai caurums, caur kuru pavērot, kas notiek ārā vai palūrēt, kā izskatās iekšā? Man logs ir kā metafora – tiltam vai, tieši pretēji, robežai starp iekštelpu un āru, starp indivīdu un sabiedrību. Visos logos ir tuvās apkārtnes un tālo horizontu refleksijas. Mēs ļoti bieži izmantojam arī svešus logus, lai paspoguļotos tajos un pārliecinātos – kā iederamies šajā vidē, šajā mirklī. Pēdējos 10 gadus es savus darbus nosaucu par KAIMŅU LOGIEM, tos numurējot. Mēs visi esam kaimiņi – tuvi vai tāli, katram sava ballīte – laikā vai nelaikā. Katrs ar savu izpratni, savu dzīves ritmu un tradīcijām. Kā sadzīvot blakus uz vienas planētas? Kam jāuzņemas atbildību par dzīvību, tātad arī par nāvi, kas ir dzīves sastāvdaļa? Cik dīvaini – visos laikos cilvēks ir koķetējis ar nāvi, reizēm līdz mulsinošai vieglprātībai un šausminošai bezatbildībai.Materiāli, ar kuriem strādāju, ir ar savu vēsturi, savu stāstu. Agrāk izmantoju izbrāķētu rūpniecības produkciju, atgriezumus vai no kāda mantojuma saglabātus lieciniekus, savu mūžu nokalpojušus audumus. Šajā gadsimtā tie ir kādreiz iekāroti, lietoti, tad izmesti kā vairs nederīgi ražojumi, galvenokārt apģērbi. Tie klejo pa visiem kontinentiem, gluži kā filmā KLEITA, meklēdami kārtējo pieturas punktu – kaut uz mirkli. Es tos izmantoju kā paraugus dažādām idejām, jo nekas nekur nepazūd. Viss krājas un reiz atkal atgādina par mūsu ilūzijām, darbiem un nedarbiem.

Inese Jakobi absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas tekstila nodaļu 1969.g., Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu 1975.g. BA, 2003.g. MA. 1975 – 1986 pasniedzēja Madonas bērnu mākslas skolā. 1987 – 2017 mākslas izstāžu organizatore Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs.

Ilze Karlsone. Latvijas daba joprojām ir tas, kas mani interesē dzīvē un mākslā, jau gadu desmitiem. Viss ko ietver skats staigājot vai braucot ar autobusu pa lieliem un maziem ceļiem. Ir skaista un mierīga Latvijas daba saulē un vējos. Un tā arī šoreiz, šajā izstādē galvenais motīvs ir koki, mežs, meža izcirtums. Tās nav konkrētas vietas, bet tādas kā sajūtu ainavas, krāsu un līniju ritmi, laukumi. Kaut kas starp zīmējumu un glezniecību. Izcirsts mežs ir motīvs pie kura atgriežos vēl un vēl, jo ir sāpīgi redzēt postažu kas paliek aiz mežcirtēju tehnikas. Protams ir skaisti redzēt jaunu mežu stādījumus, bet tie ir tik vienveidīgi kā kāpostu lauki. Mani viemēr ir saistījis minimālisms mākslā, abstrakcija, zemes (dabas) māksla, objektu veidošana. Šoreiz līdzās lieformāta zīmējumiem veidoti sējumi no vēju nolauztiem kaltušiem, lapainiem zariem. Sudrabapses lapas arī kaltušas mirdz sudrabaini, ozolkļavu lapas dažādos sarkanīgos un zaļganos toņos, apses lapas stingras un spožas, ozola zari ar smaržīgām, pelēcīgām lapām. Šie zari ir brīnišķīgi dabas veidojumi arī miruši. Nemaz nekautrējos ka mani lielformāti zīmējumi nespēj konkurēt ar kaltušu lapu smalkajiem toņiem, gaismēnām un smaržu.Un vēl sāpes un domas par Ukrainu – sapostīts, salauzīts saulespuķu lauks. Miers ir trausls.

Ilze Karlsone mācījusies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Metāla un Dzintara apstrādes nodaļā. Studijas turpinājusi Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā, ko 1977. gadā absolvējusi kā grafiķe, 2003. gadā ieguvusi maģistra grādu mākslā un dizainā. Kopš 1997. gada pasniedz zīmēšanu un gleznošanu Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā.

Izstādes norises datumi: 09.11.2024. – 09.02.2025.

Vairāk:

https://galerijaromasdarzs.lv/izstade/ineses-jakobi-un-ilzes-karlsones-izstade-trauslais-miers/