No 20. jūnija Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Brīvības bulvārī 32 būs skatāma jauna izstāde – “Vainagošanās”, kas tapusi, pieskaņojoties šī gada nozīmīgākajam kultūras pasākumam Latvijā – Vispārējo latviešu Dziesmu Svētku 150. gadskārtai.

Vainags vai kronis ir plaši zināms priekšmets ar dziļi simbolisku nozīmi un daudzveidīgu pielietojumu. Gan vainags, gan tā loma laika gaitā mainījās. No izredzētu vīriešu varas un statusa atribūta vainags laika gaitā pārtapa par sieviešu rotu un pat par nevainības simbolu. Plašās simboliskās ietilpības dēļ vainags sastopams mītos, rituālos un mākslā. Muzeja sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju tapušajā izstādē “Vainagošanās. Arheoloģiskie, etnogrāfiskie un laikmetīgie vainagi Latvijas kultūrā” pirmo reizi uzmanības centrā ir šis greznais un simboliskais sievietes apģērba elements.

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā glabājas plašākā vainagu kolekcija Latvijā, tostarp unikāli eksponāti, kas lietoti laika posmā no 6.–7. gadsimta mijas līdz 20. gadsimta sākumam. Kolekcija atspoguļo vienu no daudzajiem vainaga izmantošanas aspektiem, rādot to kā sievietes galvas rotu, kas Latvijas teritorijā lietota daudzu gadsimtu garumā. Ar senākajiem priekšmetiem saistītās tradīcijas nereti var nojaust tikai aptuveni, tomēr vainagu krāšņā materialitāte un darinājumu rūpība liecina par to īpašo nozīmi kultūrā.

Vainagu lietošanas tradīcija turpinās arī mūsdienās, joprojām attīstās vainagu veidi, mainās to simboliskā nozīme. Šobrīd vainags ir kļuvis arī par jaunrades un modes objektu, kam par pamatu kalpo dažādu laikmetu un formu senās galvas rotas. To uzskatāmi apliecina Latvijas Mākslas akadēmijā šogad tapušās jaunākās paaudzes mākslinieku interpretācijas par vainagu kā aktuālus procesus vēstījošu objektu, izceļot tā atšķirīgās simboliskās un metaforiskās nozīmes.

Dažādu paaudžu dzejnieku iespaidi par vainagu transformējušies dzejas rindās, atsedzot joprojām aktuālo nozīmju tematiku mūžīgajā sievietes un vīrieša attiecību kontekstā. Īpaši izstādei dzeju sarakstījuši: Andris Kalnozols, Ilmārs Šlāpins, Krišjānis Zeļģis, Ivars Šteinbergs, Eduards Aivars.

Izstāde “Vainagošanās” aicina palūkoties uz vainagu nevis kā tērpa sastāvdaļu, bet gan plašākā spektrā: aptverot zināmos faktus, rosinot iztēli par vainagu tapšanas un valkāšanas aspektiem, paplašinot mūsdienās aktuālo vainagu simbolisma robežas, akcentējot vainagu kā radošuma objektu.

Izstādes koncepcijas autores ir LNVM Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere, Etnogrāfijas nodaļas galvenā krājuma glabātāja Inita Heinola un pētniece Astra Spalvēna. Dizainu veidojuši Dita Pence un Ģirts Boronovskis. Latvijas Mākslas akadēmiju izstādē pārstāv mācībspēki Barbara Ābele, Elīna Ģibiete un Ieva Krūmiņa un jaundarbu autori: Rūta Briede, Elizabete Cukura, Marta Cīrule, Laura Dzērve, Laima Grasmane, Ilze Grīnberga, Kaspars Gobiņš, Jeļizaveta Hmeļova, Charlotte Mia Holke, Anna Kamaldiņa, Agnese Kantiševa, Ginta Kristjansone, Kristīna Meļņiķa, Ella Mihailova, Gundega Pētersone, Kate Putniņa, Grieta Siliņa, Inguna Sīmansone, Daniels Treimanis, Zane Ulmane, Ilona Valaine-Blekte, Baiba Zalcmane, Kristiāns Zvonkovs.

Izstāde būs skatāma līdz 2023. gada 20. decembrim.

Vairāk:

http://lnvm.lv/