Raksta autore Katarzyna Gec.
Viltus zelts – Latvijas polietilēna karalienes darbs
Ieva Krūmiņa savā darbā apvieno dažādas mākslas jomas; veido miniatūras, gobelēnus, strādā uz zīda, sietspiedēm, noformē ilustrācijas un grafikas grāmatām. Viņa eksperimentē ar paņēmieniem, tos miksējot un nemitīgi meklē jaunas iedvesmas. Viņas darbi apceļojuši pusi pasaules - māksliniece piedalījusies izstādēs Latvijā un Lietuvā, Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Igaunijā, Baltkrievijā, Nīderlandē, Beļģijā, Francijā, Lielbritānijā, Vācijā, Polijā un Itālijā, kā arī Dienvidos. Korejā, ASV, Austrālijā, Ķīnā un Krievijā. Krūmiņas daiļrade pastāvīgi un daudzskaitlīgi tiek apbalvota ne tikai starptautiskos tekstilmākslas konkursos, bet arī Latvijas grāmatu mākslas konkursos. Papildus dalībai izstādēs viņas darbi ir daļa no LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Jūrmalas pilsētas muzeja, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja pastāvīgajām kolekcijām.
Ieva Krūmiņa savas prasmes attīstīja jau Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, bet tekstila burvību atklāja studiju laikā Latvijas Mākslas akadēmijā, kur 1992. gadā ieguva maģistra grādu. Šobrīd viņa ir Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstila katedras profesore un pieder trīs mākslinieku savienībām: Latvijas Tekstilmākslas asociācijai, Latvijas Mākslinieku savienībai un Amerikas tekstila aliansei. No 1995. līdz 1996. gadam viņa iestājās Mākslas un amatniecības koledžā Oregonas štatā, saņemot starptautisku stipendiju, ko piešķīra Vidusamerikas mākslas alianse un Amerikas Savienoto Valstu Informācijas aģentūra.
Fragments: “To Empty to the Sea II “(2010), foto: Lešeks Žureks
Zelta PET atkritumi
Viņa bieži izmanto polietilēnu, izmantojot tā īpašības: daļēji caurspīdīgu struktūru un trauslumu. Plastmasas atkritumu apzeltīšana bija joks, kurā viltota “zelta” (bronzēšanas pulvera) izmantošanai vajadzēja radīt iespaidu par vērtīgu un cēlu priekšmetu, kas izgatavots no pilnīgi nederīga un nevērtīga materiāla, skaidro māksliniece . Apzinos, ka mana mākslinieciskā darbība nesamazinās vides piesārņojumu, bet vismaz jūtu gandarījumu, ka mazliet polietilēna ir pārvērsts mākslas darbā. Ja ne mana iejaukšanās, šī plastmasa atrastu savu vietu poligonā.
Ieva Krūmiņa polietilēna atkritumus izmanto 10 gadus, kas sākotnēji viņu ieinteresēja tikai tehniskā apstrādes procesa dēļ. Izvēloties materiālu, viņu vadīja vēlme noskaidrot, ko no šīs nevērtīgās lietas var izveidot. Veidojot savus darbus, viņa sapratusi, ka jēdziens “vērtīgais” vai “bezvērtīgais” pastāv tikai viņas prātā un no parastas plastmasas pudeles var izveidot īstu dārgumu.
Kā tiek radīti šie apbrīnojamie darbi? Vispirms māksliniece skiču burtnīcā meklē saviem tekstildarbiem piemērotu formu. Pēc tam uz PET pudeļu (polietilēntereftalāts - materiāls, ko izmanto plastmasas pudeļu, vienreizējās lietošanas trauku, mākslīgo šķiedru ražošanai) sānos uzzīmē kompozīciju, manuāli izgriež to, pārklāj ar krāsu un izkausē caur cepamo papīru. Lietojot šo tehnoloģiju, ir daudz blakusparādību. Sildot, plastmasa saraujas un ne vienmēr iegūst vēlamo formu, taču prasmīga un pieredzējusi roka zina, kā ar to tikt galā. Tajā pašā laikā plastmasa it kā “sacietē” un sastingst, radot oriģinālu kompozīciju. Papildus pudelēm Krūmiņa izmanto arī jogurta kastes, kas labi darbojas plastmasas augstās cietības dēļ, kā arī smalkākus atkritumu maisus.
Daba - miniatūra
Krūmiņas darbos var atrast vienu kopīgu dabas motīvu, kas izpaužas dažādās formās. Savos darbos māksliniece izvieto cilvēka figūru un viņa ķermeņa daļas: rokas vai galvu. Viņa atdarina elastīgu un smalku augu formas, piemēram, āboliņus, vārpas, zāles, kā arī labprāt atsaucas uz dzīvnieku - galvenokārt naktstauriņu un tauriņu - figūrām (darbi Meadow I un II , Overcoming Gravity un The Glory ). Kodes manos darbos ir cilvēkam līdzīgs simbols. Budistiem un kristiešiem naktstauriņš (tauriņš) ir nemirstības simbols. Es tajos saskatu atgādinājumu par visa īslaicīgumu. Cilvēka rokas mākslinieka darbos atgādina manus Dei, t.i., Dieva roku - ikonogrāfisks simbols Radītāja iejaukšanās cilvēku lietās ( Private Endlessness ). Līdzās miniatūrām rokām varam apbrīnot cilvēku galvas – kurā domas vai atmiņas izpaužas plūstošu figūru formā. To ilustrē darbi Paralēlā dzīve jeb Vēsture – Viņa stāsts .
Universāla valoda
Mākslinieces sirdī gobelēniem ir īpaša vieta. Šo lielformāta darbu izveide prasa daudz laika un pacietības, taču pats process un efekts to kompensē. Tekstilmāksla turpina piedāvāt jaunas blīvuma dimensijas un vilina mēģināt paveikt kaut ko šķietami neiespējamu. Man tekstils ir saziņas valoda ar cilvēkiem no citām valstīm un kontinentiem, kas ļauj izprast viņu pārsteidzošās tradīcijas un kultūras, skaidro māksliniece. Veidojot šīs lielformāta kompozīcijas, viņa izmanto intensīvas krāsas (darbi Nākotnes apmeklētājs vai Bākas ), pretstatā zelta miniatūrām.
Latvietis Gdiņā
Mākslinieces darbi lieliski iekļaujas šī gada 12. Baltijas Mini tekstila Gdiņas izstādes tēmā un pierāda, ka no parastas plastmasas pudeles var izveidot īstu dārgumu. Ieva Krūmiņa piedalījās gandrīz katrā miniatūras aušanas triennāles izdevumā, kā arī ir Gdiņas mēra Lielās balvas laureāte 11. BMTG izlaidumā. Izstādē prezentējam viņas darbu spektru no zelta miniatūrām, cauri milzīgiem austiem gobelēniem, kostīmiem un bruņām no zelta un zāles, līdz grāmatas grafiskajam dizainam.
Katrīna Geka
Vairāk: