Pieredze ar Multiweave
Sadarbībā ar igauņu profesori un tekstilmākslinieci Kadi Pajupuu, Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas katedras pasniedzējiem un studentiem 2021. gada nogalē bija iespēja izmēģināt 3D aušanas MultiWeave tehnikas paņēmienus. Veiksmīgākie eksperimentu rezultāti šobrīd eksponēti Tartu, galerijā Galerii Pallas.
Izstādē piedalījās: Ilona Valaine-Blekte, Šarlote Baškevica, Selīna Sproģe, Dace Grīnberga, Ginta Kristjansone, Una Valtere, Kate Putniņa
Viennozīmīgi arī Latvijā tekstilmākslas nozare ir atvertākā no mākslas platformām, kurā teju jebkas var tikt pārvērsts tekstildarbā. Tekstilmākslas pētnieku atziņas atklāj, ka neparedzamība un pārmaiņas ir bijušas tekstilmākslinieku dzinējspēks. To apliecina neizsmeļams materiālu pielietojuma klāsts, un dažkārt skaļi nenosaukts, mākslinieka pastāvīgas intereses sākumpunkts - dažādas tehnikas. Nemitīgā meklēšanā papildus tradicionāliem paņēmieniem – aušanai, izšuvumam, batikai un daudzu citu rokdarbu tehniku interpretācijām, veidojusies mākslinieku spēja piešķirt tehnikai nozīmi. Iedziļināšanās un vēlme izzināt tehnisko paņēmienu būtību ir daļa no komunikācijas formas, kas arvien atklāj jaunas tekstildarba funkcijas un iespējas.
Lai izprastu, izvērtētu un pieņemtu jaunus paņēmienus ir nepieciešams laiks un treniņš. Esot procesa sākumā un domājot par MultiWeave tehniku, sākotnēja instinktīva tieksme bija saprast atsūtīto paraugu struktūru, sajust ar pirkstiem, staipīt, locīt, kratīt, vilkt un domās veidot paralēles ar pazīstamām tehnikām – tinumu, mezglojumu, tamborējumu u.c.. Pašiem mēģinot un iepazīstot viegli uztveramo MuliWeave pamatprincipa apguves procesu, varēja novērot strauju studentu iztēles atraisīšanos. Jaunie mākslinieki nebijās eksperimentēt. Lai radītu konkrētas tehnikas interpretāciju, katrs students bija metodisks savā pieejā. Kāds ar juveliera precizitāti rūpīgi sakārtoja pavedienu pie pavediena, cits priecājās par dažāda izmēra cilpām, bet kāds meditatīvi līdztekus veidoja vārdu spēli un klusi pie sevis skaitīja uztinumus, viens, viens, viens divi…. Bez dažādu uztinumu un formu meklējumiem, lielu interesi izraisīja materiāla piemeklēšana un pielāgošana. Tieši materiāla izvēle noteica katra autora individuālo rokrakstu, kas savstarpēji līdzīgos uztinumus integrēja šķietami trauslos paraugos. Vizuālo sajūtu ziņā tie robežojas ar mežģīņu trauslumu, taču tajā pat laikā atrāda izturīga un plastiska materiāla īpašības. Ne mazāk svarīgs Multiweave procesā izveidojās noslēguma posms, jeb pārsteiguma moments noceļot uztinuma kārtas no zarainās pamatnes. Nereti rūpīgie un matemātiski precīzie uztinumi sakārtojās jaunā struktūrā, atklājot šīs tehnikas papildelementus – gaismas un ēnas spēles noslēpumu.
Arī turpmāku Multiweave tehnikas pielietojuma potenciāla pētījumu kontekstā, Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas maģistrantūras studiju programmas “Eksperimentālā kompozīcija materiālā” ietvarā, šī tehnika būs iedvesmojošs virziens, lai atklātu daudzslāņainas interpretācijas jaunās formās un struktūrās.