Izstāde Madridē "Tradicionālais un laikmetīgais | Latvijas tekstilmāksla"

IZSTĀDES KURATORE:

Mg. art. Velta Raudzepa, LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma darba vadītāja:

Otrdien, 2021. gada 15. jūnijā, Madridē, Nacionālajā dekoratīvās mākslas muzejā tiks atklāta vērienīga Latvijas tekstilmākslas izstāde, kas būs apskatāma līdz 5. septembrim.

Izstāde “Tradicionālais un laikmetīgais Latvijas tekstilmāksla” (“Tradición y modernidad I Arte textil de Letonia”) Spānijas Nacionālajā dekoratīvās mākslas muzejā (Museo Nacional de Artes Decorativas) tiek organizēta, lai atzīmētu Latvijas un Spānijas diplomātisko attiecību nodibināšanas 100. gadadienu. Šis vēsturiskais notikums notika 1921. gada 9. aprīlī.

Latvijas tekstilmāksla Madridē tiek reprezentēta pirmo reizi, tāpēc izstāde ir veidota ar domu krāšņi un oriģināli parādīt tās evolūcijai raksturīgās iezīmes un sniegt Spānijas skatītājiem visaptverošu priekšstatu par Latvijas tekstilmākslas nozares vēsturi, tradīcijām un mūsdienu inovācijām. Ekspozīcijas kodolu veido izcilākie LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma darbi, piesaistot arī ievērojamāko tekstilmākslinieku pēdējos gados radītos nozīmīgākos autordarbus. Kopumā Latvijas tekstilmākslas skola pārstāvēta ar 29 autoru 48 darbiem. To vidū ir gan vidējās un vecākās paaudzes atzītas autoritātes, gan jaunā, tikko Latvijas Mākslas akadēmiju beigusī mākslinieku paaudze. Lai atspoguļotu tekstilmākslas attīstības dažādus aspektus, ekspozīcijā iekļauti gan lielformāta gobelēni, gan šķiedras mākslas telpiskie risinājumi un atsevišķas miniatūrtekstilijas.

Tekstilmāksla vienmēr bijusi neatņemama Latvijas kultūras sastāvdaļa un sevišķi iemīļota mākslas joma. Tai ir dziļas un vēsturiski noteiktas tradīcijas, kas sakņojas tautas mākslas vērtību pārmantošanā un profesionālajās amata prasmēs. Nozares evolūciju var izsekot no arheoloģiskiem artefaktiem līdz etnogrāfiskajam mantojumam un profesionālās mākslas attīstības aizsākumiem, kas līdzīgi kā vairākās citās Eiropas valstīs sākās 19. gadsimta beigās. Jāatzīmē tekstilmākslas sasniegumi 20. gs. sākumā un īpaši 20. gs. 20.–30. gados – Latvijas brīvvalsts laikā. Tieši šajā periodā svarīgu ieguldījumu jomas attīstībā un nacionālā stila izveidē devuši mākslinieki Jūlijs Madernieks, Ansis Cīrulis, Jūlijs Straume, Arveds Dzērvītis u.c. Tekstilmāksla bija daļa no Latvijas ekspozīcijas Vispasaules izstādēs Parīzē (1925. un 1937. gadā) un Briselē (1935. gadā).

Padomju okupācijas gados pēc Otrā pasaules kara profesionālās tekstilmākslas skolas attīstību būtiski stimulēja Tekstilmākslas nodaļas dibināšana Latvijas Mākslas akadēmijā 1961. gadā, kas līdz pat šodienai māksliniekiem nodrošina augstākās profesionālās izglītības iegūšanas iespējas. Īpaša loma bija tās dibinātājam un ilggadējam vadītājam, profesoram Rūdolfam Heimrātam (1926–1992). Tieši viņa vadībā attīstījās dažādi tekstilmākslas izteiksmes virzieni, tika izmēģinātas atšķirīgas tehnikas un materiāli, pētīts tautas mākslas mantojums, pasaules mākslas vēstures vērtības un pieejamās aktualitātes pasaulē (sevišķi franču un poļu skola), tika austi lielformāta figurāli gobelēni un radīti telpiski avangarda rakstura risinājumi. Šogad aprit 60 gadi kopš nodaļas dibināšanas, un to beiguši vairāk nekā 300 mākslinieku. Daļa no tiem aktīvi darbojas radošajā profesijā Latvijā un pasaulē.

Konceptuāli izstāde iedalīta divās daļās: vēsturiskajā (jeb tradicionālajā) un laikmetīgajā. Atsevišķā zālē skatāmi ievērojamās mākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres īpašie veltījumi Spānijai – darbi “Korrida”, “Pakāpieni” un koronetes – veltījums izcilajam spāņu māksliniekam Žuanam Miro (“Miró I, II”). Kaut gan māksliniece nekad dzīvē Spānijā nav bijusi, dziļi sirdī viņa vienmēr glabājusi mīlestību pret Spānijas mākslu un kultūru.

Izstādes vēsturiskā sadaļa veidota ar domu akcentēt dažus galvenos sižetiskās ietekmes aspektus, kam bijusi nozīmīga loma tekstilmākslas attīstībā 20. gadsimta 60.–80.gados un 90. gadu sākumā, kā arī izcilākos autorus. Tās ir latviešu tradīcijas – Dziesmu un deju svētki, tautas māksla un tautas tērpi (Rūdolfs Heimrāts, Pēteris Sidars), tautas svētki – Līgo svētku tradīcijas (Aija Baumane), Latvijas dabas skaistums – Baltijas jūra un Latvijas lauku ainava (Egils Rozenbergs, Inga Skujiņa), ceļojumu, dažādu vēsturisko posmu, skolu un kultūru mijiedarbības ietekmes (Rūdolfs Heimrāts, Edīte Pauls-Vīgnere, Aina Muze, Lilita Postaža).

Izvēlētās lielformāta tekstilkompozīcijas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja “zelta fonda” ir Rūdolfa Heimrāta un viņa skolnieku darbi. Kaut gan gobelēns bija to gadu galvenā izpildījuma tehnika, paralēli attīstījās dažādas autortehnikas, šķiedru māksla, tekstilmozaīkas, filcējumi utt. Tekstilmāksla aktīvi ienāca ne tikai izstāžu zālēs, bet arī sabiedriskajos interjeros un guva plašu popularitāti tautā, jo tā mākslinieciskajā izteiksmē bija brīvāka un nebija pakļauta tādam ideoloģiskam spiedienam kā tēlotāja māksla. Nepārprotami būtiski aspekti jomas attīstībā bija pašu mākslinieku ieinteresētība, radošums, izstāžu aktivitātes un, protams, muzeju atbalsts.

Laikmetīgās tekstilmākslas reprezentācijai kā robežšķirtne izvēlēta Latvijas neatkarības atjaunošana 1991. gadā un Latvijas atgriešanās Eiropā, kas pavēra ceļu izaicinājumiem – jauninājumiem un eksperimentiem nozarē. Robežu atvēršanās, kas veicināja mākslinieku ceļošanas iespējas, tomēr gāja kopsolī ar ekonomiskajām problēmām, kuras lielā mērā ietekmēja tekstilmākslas attīstību. Samazinājās darbu izmēri, un tradicionālā gobelēna tehnika pakāpeniski zaudēja vadošās pozīcijas. Paralēli klasiskajam ienāca digitālais gobelēns (kas kļuva iecienīts tieši jaunās paaudzes vidū) un citas tehniskas iespējas. Radās konceptuāla rakstura darbi, mainījās sižeta prioritātes, plašu atbalstu guva šķiedru māksla (t. sk. papīrs, metāla šķiedra, dažādi sakausējumi, laminējumi u.c.), recycling procesi, pamazām atdzima interese par rokdarbu tehniku izmantošanu tekstilmākslā citā – laikmetīgā griezumā. Pēdējos gados arvien aktuālāka kļūst tendence uz laikmetīgu komunikāciju ar sabiedrību, tāpēc izstāžu zālēs ienāk interaktīvais tekstils, videotekstils, vērojama vairāku žanru saplūšana un pavisam jaunās parādības – “gudrie audumi” un elektroniskais tekstils.

Ekspozīcijai darbi izvēlēti ar domu dot ieskatu šajā plašajā tematiskajā, izmantoto materiālu un tehniku spektrā. Līdzās tādiem pazīstamiem autoriem kā Egils Rozenbergs, Pēteris Sidars, Ieva Krūmiņa, Baiba Osīte u.c. samērā plaši pārstāvēti jaunie mākslinieki – Rolands Krutovs, Elīna Ģibiete, Diāna Kokoreviča, Ieva Prāne, Diāna Janušone utt.

Vērts akcentēt, ka 21. gadsimta sākumā Latvija kļuva par starptautisku tekstilmākslas pasākumu centru. Kopš 2001. gada tiek organizētas Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles (2001., 2004., 2007., 2010., 2015., 2018.), kas kļuvušas pasaulē atpazīstamas un radījušas priekšnoteikumus dinamiskai mākslinieku un muzeju sadarbībai. Latviešu mākslinieki arī regulāri piedalās dažādās starptautiskajās skatēs un konkursos, iegūstot pelnītus apbalvojumus.

Edīte Pauls-Vīgnere ir viena no Latvijas talantīgākajām, populārākajām un daudzpusīgākajām māksliniecēm. Viņas daiļrade, aizsākusies pirms piecdesmit gadiem, aktīvi turpinās vēl šodien. Eksperimentētāja, novatore, izcila tekstilmākslas profesionāle – tā īsumā varētu raksturot viņas veikumu.

Līdz 20. gadsimta 90. gadiem mākslinieces galvenā izteiksmes forma bija lielformāta gobelēni un iespaidīgie telpiskie tekstiliju ansambļi par dabas, ceļojumu un vispārcilvēcīgām tēmām. Meistares darbiem vienmēr bijis raksturīgs īpaši dekoratīvs, aktīvs krāszieds un emocionāli pacilājoša noskaņa, kas vēl arvien nebeidz pārsteigt, uzrunāt skatītājus. Kā pamatmateriālu Edīte Pauls-Vīgnere parasti izmanto vilnu, bet 1990. gadu vidū viņa sāk eksperimentālā kārtā aizrauties ar dažādiem, t. sk. sintētiskiem audumiem un šķiedrām, radot fantastiskus risinājumus. Audumus sašujot, izšujot, kausējot, formējot un papildinot kompozīcijas ar atraktīvām detaļām, tika veidotas aplikatīvas tekstilmozaīkas, strukturāli risinājumi vai daļēji apjomīgas mīkstās tekstilskulptūras. Šajā tehnikā tika radīti iespaidīgi darbu cikli, kas veltīti sievietēm, teātrim, kādam modes mākslas guru vai kādai dziļi globālai sociālai vai politiskai konceptuālai idejai. Savukārt pēdējos gados autores daiļradē ienākusi jauna izteiksmes forma: vainadziņi / galvassegas jeb “koronetes” (kā tās dēvē pati māksliniece) un pērlīšu tehnika, kas kļuvusi iemīļota gan lielajās kompozīcijās, gan miniatūrglezniņās.

Izstādi organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Nacionālo dekoratīvās mākslas muzeju Madridē un Latvijas Republikas vēstniecību Spānijas Karalistē. Projekts tapis pateicoties LR Ārlietu ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālajam atbalstam.

PROJEKTA KOORDINATORE MADRIDĒ:

Marija Ortega-Galvesa (María Ortega Gálvez)

Vairāk:

http://www.lnmm.lv/lv/presei/jaunumi/3809-madride-atklas-verienigu-izstadi-tradicionalais-un-laikmetigais-latvijas-tekstilmaksla