2019.gada 7. novembrī 18.00 Jāņa Akuratera muzejs Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 6 a, aicina uz pasākumu „Jūlijs Madernieks – latviešu ornamenta meistars, gleznotājs un mākslas kritiķis”.

Vakara norises programmā:
1. Pēc Jūlija Madernieka metiem veidotie priekšmeti Akurateru ģimenes kolekcijās – Maira Valtere.
2. Jūlijs Madernieks Emīla Melngaiļa, Jāņa Jaunsudrabiņa u.c. laikabiedru portretējumos – lasa Ruta Cimdiņa, Aivars Eipurs, Maira Valtere.
3. Jūlijs Madernieks un latviešu ornamenta stilizācija. Tradicionālais un mūsdienīgais grāmatu ilustrācijās un tekstilijās – sarunājas mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne un māksliniece prof. Ieva Krūmiņa.
4. Improvizācijas un latviešu tautasdziesmas atskaņos Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēknes – koklētājas Elīza Zaula un Asnate Vadziša (skolotāja Biruta Deruma) un vijolniece Alita Miķelsone (skolotāja Sandra Bubindusa, koncertmeistare Tatjana Tretjaka).

Gandrīz katru latviešu māju 20. gadsimta 20.–30. gados greznoja kāds rokdarbs, kas bija darināts pēc mākslinieka Jūlija Madernieka (1870–1955) meta. Jāņa Akuratera mājā tie bija aizkari dzejnieka kabineta logam, turklāt iespējams, ka tos bija izgatavojusi viņa sieva Marija Anna. Aizkari ir saglabājušies līdz mūsdienām un tagad ir aplūkojami Akuratera ģimenes kolekcijā muzejā. Zīmīgi, ka šie aizkari rotāja dzejnieka kabinetu gan Blaumaņa ielas dzīvoklī, gan arī 1933. gadā Torņakalnā uzceltajā savrupmājā.

Jāni Akurateru un Jūliju Madernieku vienoja ne tikai piederība vienai paaudzei, kas sevi spilgti pieteica 20. gadsimta sākumā, veidojot latviešu jūgendstila mākslu, bet arī jautājumi par latviešu nacionālās mākslas radīšanu. Jānis Akuraters rakstā „Pozitīvais virziens mūsu nacionālajā mākslā” 1915. gadā uzsvēra: „Griežoties tagad pie mūsu tautas garīgās īpatnības un mākslas, mums jājautā, kur ir tas oriģinālais, īpatnēji ētiskais un estētiskais, ko mēs esam devuši cilvēcei kā savas tautas sejas atspoguļojumu? Ja mēs to neesam devuši, vai tiešām mēs esam tik nabadzīgi, ka nekā nevaram dot? (..) Tas ir liels jautājums mūsu nacionālai pašapziņai.” Kā brīnišķīgu avotu nacionālās mākslas radīšanai gan Jānis Akuraters, gan Jūlijs Madernieks uztvēra tautas mākslu – latviešu folkloru un etnogrāfiskos rakstus. Taču tas ir tikai avots, ne tiražējams paraugs. Jūlijs Madernieks rakstīja: „Māksla nav atdarināšana, bet jaunradīšana, jaunradīšana saskaņā ar sava laika centieniem. Arī senajā ornamentā ietvertie simboli mūsdienās jāparāda skaidrās, vienkāršās un cildenās formās.” Jūlijs Madernieks bija pirmais, kurš prata radīt savu unikālu stilu lietišķajā mākslā, izmantojot etnogrāfiskos rakstus.

Jūlijs Madernieks ir dzimis 1870. gadā Vecgulbenes muižas „Madernieku” mājās pie Pededzes upes. Mācījies vietējā Krustu skolā, tad Vecpiebalgas draudzes skolā, pēc tam Rīgas Vācu amatniecības skolā. No 1892. līdz 1898. gadam apguvis dekoratīvo glezniecību Pēterburgas Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā. To beidzot, ieguvis apbalvojumu – stipendiju braucienam uz ārzemēm. Pēc atgriešanās Latvijā 1903. gadā strādājis par zīmēšanas skolotāju dažādās skolās un atvēris savu mākslas studiju, kur mācījušies vairāki vēlāk ievērojami latviešu gleznotāji. Jūlijs Madernieks aizrautīgi darbojies arī grafikā, lietišķajā mākslā un interjera dizaina jomā.

Mākslas vēsturnieks Jānis Siliņš par mākslinieka īpašo stilu rakstīja: „Madernieka individuālā rakstura sacerējumi rodas spontānā izdomas rotaļā, bet ne etnogrāfisku formu atdarinājumā, pārfrāzējumā. Tamdēļ tie savdabīgi; tiem uzspiests personības zīmogs. (..) Tikpat formu kā krāsu kopojumos autors vismīļāki mēdz domāt pretstatos. Viņš sabiezina galvenās formas kompaktos laukumos, uzsverot tiem pretstatā blakus daļas ar sīkākām, ažūrotām formām. Tā divu dimensiju robežās iespējams panākt smagāku un vieglāku veidojumu iespaidu. Viņa ornamenti ir it kā savādi organismi, kas pauž ritma un pretstatu likumiem pakļautu dzīvi. Šie ornamentālie organismi te ritmiski sašaurinās sīkāku formu mozaīkā, te atkal žuburi, zari kāpeņveidīgās lentās izplešas izbeigdamās dominējoši plašās masās.”

Vairāki Madernieka mākslas vērtētāji ir rakstījuši par gleznotāja mākslas saistību ar mūziku. Tā, piemēram, Jānis Veselis par mākslinieku rakstīja: „Līnija, kura mūs atbaidītu ar savu vienkāršību, sausumu un bezdvēseliskumu, viņa rokās pārvēršas par liegu instrumentu, kas izdod tīras un ritmu bagātas skaņas. Madernieka ornamentāliem zīmējumiem piemīt tiešām daudz mūzikas. Liekas, it kā muzikālās domas būtu grafiski izteiktas. Līnijas sakļaujas, izplešas, izveidojas kā simfoniski fragmenti.”

Ieejas maksa: 2.00 EUR.
Skolēniem, studentiem, senioriem: 1.50 EUR.

Sīkāka informācija: [email protected]; [email protected]
Tālrunis: 26703293 (Maira Valtere)

Pasākumu atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds un Jāņa Akuratera biedrība.

Pasākums tiks fotografēts. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.