INESES JAKOBI personālizstāde LOGI

11.oktobrī 16.00 Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā tiks atklāta tekstilmākslinieces Ineses Jakobi izstāde LOGI.

LOGS

Jau vairākus gadus manu darbu pamattēma ir logs. Viens no pirmajiem tapa 1983. gadā. /Mākslinieku savienības muzeja īpašums/.

Kas ir logs? Vai caurums, caur kuru pavērot, kas notiek ārā, vai ieskatīties, kā izskatās iekšā? Vai logs ir tikai fiziska ēkas detaļa? Man logs ir kā metafora, bet reizēm – robeža starp iekštelpu un āru, starp personību un sabiedrību.

Kādēļ tas pats logs var būt tilts, bet citreiz robeža? Varbūt logi vienlaicīgi gan vieno, gan šķir? Kā vērtēt leģendāro, asiņaino Pētera I izcirsto „logu uz Eiropu”, realizējot savas ambīcijas? Ko sargāja kara laikā ar papīra strēmelēm aplīmētie un ar segām aizsegtie, aptumšotie logi ? Vai lai no āra neredz, ka iekšā vēl ir dzīvība, vai lai netraucē ārā notiekošais? Kāda ir logu nozīme katra dzīvē? Caur kādu logu es skatos uz pasauli, caur kuru ļauju ieskatīties citiem?

Visi šie jautājumi man rodas, staigājot pa pazīstamām vai svešām pilsētām un ciemiem. Logi – plaši atvērtie, ielūkoties aicinošie vai ar aizkaru režģi piesegtie, pilni puķu podiem vai mākslīgo ziedu un figūriņu kompozīcijām, svaigām vai noputējušām…

Visos logos ir tuvās apkārtnes un tālo horizontu refleksijas. Arī nejaušais garāmgājējs, pagriezis galvu uz loga pusi, ierauga sevi logā. Mēs ļoti bieži izmantojam svešus logus, lai paspoguļotos tajos un pārliecinātos – kā iederamies šajā mirklī, šajā vidē.

KURA IDENTITĀTE…?

Mūsdienās ir ļoti liela izvēle. Kas ir svarīgākais? Tradicionālais, nacionālais vai globālais, vispārējais? Kopt un attīstīt savu kultūru, kas var bagātināt pasaules kopainu, vai sekot modei, aizņemties eksotiskus fragmentus no citām, sev svešām kultūrām? Kuru identitāti izvēlēties un saukt par savu?

Materiāli, ar kuriem strādāju, ir ar savu vēsturi, savu stāstu. Jau no pagājušā gs. 80. gadiem izmantoju izbrāķētu rūpniecības produkciju un atgriezumus. Tagad mani darbi top no kādreiz iekārotiem, lietotiem, tad izmestiem kā vairs nederīgiem ražojumiem. Kolāžas šuju tikai ar rokām, jo arī darba procesam ir sava nozīme, savs stāsts.

Izstāde būs apskatāma līdz 10.novembrim.

vairāk:

http://jvmm.lv