Šī gada 22. novembrī Baltkrievijā Vitebskas mākslas muzejā tika atklāta Ritas Ļegčiļinas-Brokas personālizstāde DAUGAVZEME.

Daugava izsenis ir bijusi svarīga Latvijas zemes dzīvības artērija un vizuāla ainavas dominante lielākajā daļā tās apdzīvotās teritorijas. Piesaistoties tās varenajam un nepārtrauktajam plūdumam, ir veidojušās vietējās kultūras pamatvērtības. Likteņupe, kas dod un ņem dzīvību, aijā un posta, atmirdz zeltā un sudrabā, satumst atvaru bezdibeņos un izzūd palsajos miglas vālos, ne mirkli neatvelkot elpu, veļ savus tumšos ūdeņus plašā un neapstādināmā straumē uz Balto jūru. Daugava ar tās vēstures rētu izvagotajiem krastiem arī šodien nezaudē savu īpašo lomu Latvijas kultūrā un tradīcijās. Viena no senākajām apdzīvotajām vietām pie Daugavas ir Ikšķile. Latvijas ainavrajonēšanas kartēs Ikšķile atrodas teritorijā, kas tiek apzīmēta kā Daugavzeme.

Tekstildarbu izstāde “Daugavzeme” ir īpaši veidota izstādīšanai Vitebskas mākslas muzejā un ietver vairāk kā 80 darbus, kas tapuši laika posmā no 2017. - 2019. gadam, no kuriem ievērojama daļa ir radīti tieši konkrētajai ekspozīcijai. Centrālā vieta vēstījumā ir ierādīta Daugavas tēmai, kas atklājas gan krāsu mēļajā atveidā, gan ainavisko tēlu fotogrāfijās, gan Ikšķiles apkārtnei raksturīgajā struktūrā, kur, šķeļot dzīvības formu un rakstu plastisko ritmu, īpaši uzsvērti parādās Daugavas aizsargdambja tehniskā līnija. Vietu raksturojošā loma ir atvēlēta arī krāsu risinājumam kopumā, jo visu tekstīliju krāsojumos ir izmantotas, galvenokārt, vietējā vidē iegūtais dabiskais krāsvielu materiāls. Tradicionāli lietotie šķiedru krāsošanas paņēmieni, pielietoti laikmetīgos materiālos, sakausē vēsturisko liecību līniju ar tagadnes faktu, paverot iespēju apjaust nemainīgo likumsakarību kārtību, ko tekstīliju valodā atklāj savas zemes krāsa. Mēļajos toņos ieaugušais indigo zilais sasaucas ar savulaik Latvijā lietoto Veco zilo krāsu, kas, kā ievesta krāsviela, ienāca Latvijā pateicoties Daugavas ūdensceļam.